otrdiena, 2015. gada 14. jūlijs

Ziemassvētki

Ziemassvētki ir ikgadēji svētki, kuros atzīmē Jēzus Kristus dzimšanu. Tie tiek svinēti no 24. līdz 26. decembrim - pirmajā dienā ir Ziemassvētku vakars, otrajā - Pirmie Ziemassvētki, trešajā - Otrie Ziemassvētki. Ziemassvētku gaidīšanas laiku ieskandina advente, kas sākas no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem. Ziemassvētki ir brīvdienas lielākajā daļā rietumu valstu. Lai gan tie ir kristiešu svētki, Ziemassvētkus svin arī neticīgie. Pareizticīgo Ziemassvētki tiek svinēti no 6.-8. janvārim, jo viņi tos rēķina pēc Jūlija kalendāra.

Ziemassvētku paražas

Mūsdienās Ziemassvētku paražas ir krietni vien paplēnējušas, lai gan daži entuziasti izvēlas papildināt Ziemassvētkus ar seno latviešu izdarībām, lai svētki neaprobežojas ar apdāvināšanos, piparkūku cepšanu un mandarīnu smaržu (kas gan arī nav nekas slikts, it sevišķi, ja svētki tiek pavadīti savu mīļo cilvēku lokā).

Latviešu valodā jau pats svētku vārds nodod mūsu pagāniskumu. Ziemassvētkos nav ne miņas no Jēzus, kā tas ir angļu Christmas, grieķu Χριστούγεννα vai krievu Рождество (Christmas - Kristus mise, grieķu vārds - Kristus dzimšana, krievu vārds - vienkārši ‘dzimšana’).

Starp latviešu Ziemassvētku paražām varētu minēt sekojošo:

  • Bluķa vakars - Ziemassvētku vakarā no mājas uz mājām ar klūgām vilkts bluķis, kas beigās sadedzināts;
  • Budēļos vai ķekatās iešana - maskoti ļautiņi trokšņodami staigāja no mājas uz māju (bara vadonis bijis budēļtēvs, čigāntēvs, vecītis), iepērdami mājas iemītniekus ar žagariem, tādējādi nododot veselību un izdzenot no mājas ļauno. Lai gan ķekatās iešana risinājusies no Mārtiņiem līdz Meteņiem - jebšu no 10. novembra līdz Pelnu dienai - vissvarīgākā bija meteņos iešana, kad Saule ir visvairāk veļu pusē - Ziemassvētkos;
  • Zīlēšana - tagad latvieši zīlē, kad pagadās (arī Vecgada vakarā), taču kādreiz čigānmāte meitām zīlēja precības, dažkārt svinētāji arī uz savu roku lēja laimītes no alvas, parafīna vai kā cita kūstoša, pētot to formas;
Mūsdienās bez jau pieminētā bieži tiek skaitīti dzejoļi, dziedāts, tiek rotāta egle. Tāpat šajos svētkos gaida Salavecīti, kurš apdāvinās bērnus, dažreiz ar rūķu, dažreiz ar Sniegbaltītes palīdzību. Dāvanu sakarā, protams, jāpiemin arī Ziemassvētku galējā komercializācija--daudzi pētījumi rāda, ka, piemēram, dažās vietās grāmatveikalos pārdošanas apjomi novembra-decembra periodā pieaug par 100%, dārglietu veikalos - par 170%, utt. Tāpat, piemēram, Lielbritānijā Ziemassvētku laikā viekalos tiek iegādāta ceturtdaļa no visām svētku laikā iegādātajām lietām.

Interesanti fakti par Ziemassvētkiem

  • Ziemassvētki un cilvēku garastāvoklis.
    Ziemassvētku laikā cilvēki pastiprināti cieš no depresijas un nomākta garastāvokļa. Tas izskaidrojams ar spiedienu šajā laikā justies laimīgam, finansiālās grūtības dāvanu pirkšanas dēļ, kā arī, protams, laikapstākļiem, kas īpaši nelutina ar sauli. Šķiet, ka vissvarīgākais šajā laikā būtu pieņemt, ka, lai kā gribētos, lai viss iet pēc plāna - Ziemassvētki tomēr ir tikai mīlestības pilna diena, nevis kāda izrāde, kuru jānovada perfekti līdz katrai replikai vai simfonija, kurā vijols pustonis iznīcina jebkādu harmoniju, kas pirmīt uzbūvēta;
  • Sarkanās mušmires un Ziemassvētku vecītis?
    Pastāv teorija, ka Ziemassvētku vecīša leģenda cēlusies no sarkanajām mušmirēm - tas izskaidrotu viņa ietērpa krāsas, kā arī to, kāpēc dažās pasaules vietās Ziemassvētkos pie krāsns tiek piekarinātas zeķes, jo tas atainojot šo sēņu žāvēšanu pirms tās apēst (tiesa, par Ziemassvētku vecīša sarkanās versijas popularitāti ir atbildīga Coca-cola, un nekur literatūrā mušmiru ēšana nav saistīta ar Ziemassvētkiem - tikai ar Sibīrijas šamaņu rituāliem, kuros ciema pravieši pēc mušmiru rīšanas nonāk astrālajā plaknē);
  • Datuma neskaidrības.
    Kad tika noteikts Ziemassvētku datums, tas vismaz daļēji tika pieņemts, lai pārmāktu pagānu svētkus, kas notika tajā pašā laikā. Kad kristietība vēl tikai plauka, Romā Ziemassvētkos svinēja t.s. Dies natalis solis invicti jeb neuzvaramās saules svētkus. Jēzus dzimšanas diena tiek noteikta 9 mēnešus pēc labās vēsts dienas 25. martā, kad tika paziņots, ka Jaunava Marija ir grūta ar Jēzus bērniņu. Kopumā skaidrības par Jēzus dzimšanas dienu nav.