History of Latvia

Funny kind of Latvian history by "Animācijas brigāde".

Kad svin mātes dienu

Ikviens no mums ir nācis no mātes miesām, taču ne visi atceras apsveikt savu māmiņu – Mātes dienā. Latvijā šī diena parasti tiek iesaukta par māmiņu dienu. Šī diena ir starptautiski svētki, kuri ir paredzēti par godu visām pasaules māmiņām. Atšķirība no sieviešu dienas ir tāda, ka mātes dienā tiek sveiktas tikai un vienīgi mātes, kuras pasaulē radījušas dzīvību. Jāpiemin vien pats svarīgākais – mātes diena dažādās valstīs tiek svinētas atšķirīgos datumos.

Igaunijā un Latvijā mātes diena tiek svinēta otrajā maija svētdienā, tomēr pretēji mums – Lietuva šos svētkus svin pirmajā maija svētdienā. Savukārt mūsu lielā kaimiņzeme – Krievija, šos svētkus svin pašā pēdējā novembra svētdienā. Daudzi pētnieki tā nemaz īsti nav noskaidrojuši, kad, kā īsti radās mātes diena, taču par oficiālāko versiju pašlaik tiek atzīta versija, ka tā pirmo reizi svinēta 1908. gada maija otrajā svētdienā un tas viss sācies Amerikā, dēļ kādas svētdienas skolas skolotājas Annas Rīsas Džārvisas no Rietumvirdžīnijas, kura vēlējās godināt savu māti un tieši šī iemesla dēļ rīkoja baznīcas dievkalpojumus. Šis notikums atstāja lielu ietekmi uz visu Ameriku un jau pavisam drīz tika nolemts, ka Amerikā katru gadu šajā pašā dienā tiks svinēta mātes diena.

Nepagāja ne ilgs laiks, kad šo tradīciju pārņēma daudzas citas valstis, tomēr katrai valstij ir savs stāsts, par to, kāpēc mātes diena tiek svinēta tieši tādā dienā. Mātes dienā ir pieņemts apsveikt savu māti ar ziediem un mīļiem vārdiem, kas liek savai mātei atkal atcerēties un novērtēt to, cik patiesībā jauki un mīloši ir viņas bērni. Tieši tāpat šajā dienā vairākās valstīts, ir pieņemts, ka māte – mātes dienā neko nedrīkst darīt, līdz ar to viņas bērniem ir nepieciešams šajā dienā mātes vietā izdarīt visas lietas, kas savā ziņā ir diezgan interesanti, jo beidzot mātei ir brīva diena, kuru viņa var izbaudīt atpūšoties un lūkojoties uz saviem bērniem, kas cītīgi dara viņas mājas darbu, vai nav lieliski?

Kad ir sieviešu diena

Ikviens kārtīgs vīrietis zina, ka par savu sievieti ir jārūpējas katru dienu, taču visīpašāk tas ir jādara starptautiskajā sieviešu dienā. Daudzi vīrieši varbūt nezina, tā vispārējo būtību, tāpēc īstumā centīsimies paskaidrot, kas tad īsti un kāpēc tāda starptautiskā sieviešu diena vispār pastāv.

Tātad starptautiskā sieviešu diena ir starptautiska sieviešu solidaritātes diena, ko svin ne tikai Latvijā, bet lielākajā daļā pasaules, līdz ar to, mēs nevaram teikt, ka šī diena ir mistiski izdomāta, jo tā tiek svinēta visā pasaulē. Šī diena ir veltīta ikvienai sievietei, neatkarīgi no bioloģiskā vai sociālā statusa. Ļoti labi salīdzinājumu var veikt ar Mātes dienu, jo šī diena ir veltīta tikai tām sievietēm, kuras ir mātes. Savukārt Svētā Valentīna diena domāta mīlētājiem un visiem, kuriem sirsniņās dzirksteļo mīlestība. Tāpat, kā mātes dienai, pasaulē ir svinama arī tēvu diena, tomēr turpinot par mātes dienu... Pirmo reizi Sieviešu diena tika svinēta Amerikā, tas notika 1909. gadā. Kāda Amerikas sociālistiskā partija bija izsludinājusi 1909. gada februāra pēdējo svētdienu kā Nacionālo sieviešu dienu. Tomēr, vēlāk laikam ejot, datums Amerikā vairākas reizes mainījās un jau pēc vairākiem gadiem, datums nostiprinājās un gandrīz ikvienā pasaules valstī mātes dienu sāka svinēt 8. martā.

Tomēr, izrādās, ka šis datums nav izvēlēts netieši, tam ir kāda saistība ar tālu leģendu. Jau no tāliem iesakņojušiem mītiem tiek klāstīts, ka astotais marts esot sācies kā solidaritātes cīņa par sieviešu tiesībām un tas viss noticis 1857. gada 8. martā, pateicoties sieviešu cīņai, kas norisinājusies tieši Ņujorkā. Tolaik ielās esot izgājušas tūkstošiem sašutušas sievietes, kuras protestēja pret pārāk smagiem darba apstākļiem, kā arī par pārāk ilgo darba laiku un, protams – mazo darba algu. Protests norisinājies vien pāris stundas, jo vairākiem policistiem bija dota pavēle izklīdināt sievietes ar šāvieniem gaisā, tomēr beigās atklājās, ka vairākas protestētājas tika nogalinātas. Sākumā šī diena tika izsludināta kā sēru dienu, tomēr laikam ejot, sēru diena tika aizstāta ar starptautisko sieviešu dienu, lai atcerētos par to, ka mums pasaulē ir šīs skaistās būtnes.

Kad svin Lāčplēša dienu

Ja Jums tiek uzdots jautājums par to, kas tiek svinēts 11. novembrī un Jūs nezināt atbildi, tad Jums būtu jākaunas, jo ikvienam īstenam latvietim ir jāzina, kas tiek svinēts šajā dienā! Lielākā daļa jau pavisam noteikti zina, ka 11. novembris ir Lāčplēša diena, kurā tiek pieminētas Latvijas brīvības cīņās kritušie, daudzi šo dienu dēvē arī par „Varoņu piemiņas dienu.” Latvijā tā tiek atzīmēta kopš 1919. 11. novembra. Šīs tradīcijas galvenā izpausme ir svecīšu aizdedzināšanas pie Rīgas pils 11. novembra krastmalā.

Bet tagad parunāsim nedaudz par vēsturi. 1919. gada. 11. novembrī. Bermontiādes laikā, Latvijas Bruņotie spēki sakāva Pāvela Bermonta Avalova komandēto un Rīdigera fon der Golca atbalstīto rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju. Latvijai, protams, izdevās iebrucējus padzīt, tomēr kritušie bija ļoti, ļoti daudz, tomēr tikai gada beigās - Rīgas atbrīvošanu uzskatīja par uzvaru Latvijas brīvības cīņās. Tieši šī paša iemesla 1919. gada 11. novembrī tika nodibināts speciāls Lāčplēša ordenis, kurš pirmo reizi norisinājās 1920. gada 11. novembra parādē, kurš bija veltīts Esplanādē 288 ordeņa kavalieriem. Instruktoriem un lielākoties karavīriem ordeņus pasniedza toreizējās Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste. Šāda apbalvošana norisinājās katru gadu, līdz pat 1928. gadam.

Tomēr lielākā daļa nezina kādu interesantu faktu. Šis svētku nosaukums vairākas reizes ir ticis mainīts, tomēr 1935. gadā tie bija Armijas, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru, kara invalīdu un Brīvības kara dalībnieku svētki. Tikai 1988. gadā, tie ieguva nosaukumu, kurš joprojām pazīstams kā Lāčplēša diena. Tomēr, kā jau lielākā daļa zina, Latvijas PSR laikā, šī svētku diena bija aizliegta, tāpat bija aizliegts šo dienu pieminēt un svinēt. Konkrēti runājot – 1988. gadā, tā atkal tika atzīmē, tomēr 1989. gadā tā ja tika nosaukta par atceres dienu. Pagāja vēl viens gada un 1990. gadā, šī diena tika nosaukta par kritušo varoņu piemiņas diena, kas joprojām tiek iesaukta par Lāčplēša dienu un ikkatrā gada 11. novembrī ikviens īstens latvietis zina, ka šī diena ir ļoti svarīga, tikai pateicoties šai dienai, mēs joprojām esam brīvi!

Kā ietaupīt naudu uz svētkiem?

Ik gadu, mēs saskaramies ar daudziem un dažādiem svētkiem. Šie svētki ir gan tādi kurus svin visa valsts vai pat pasaule gan tādi, kurus svinam tikai mēs un mūsu tuvinieki. Lai kādi šie svētki nebūtu, mēs vienmēr saskaramies ar diezgan lieliem izdevumiem. Ir nepieciešams uzklāt svētku galdu, var būt nepieciešamas dāvanas, izklaides un daudz, daudz kas cits.

Par nelaimi, ne vienmēr mēs varam tikt galā ar šiem izdevumiem bez liekiem uztraukumiem. Nauda tomēr kokos neaug un mums var nākties meklēt veidus kā ietaupīt. Ir divi ietaupīšanas veidi ko varam pielietot, varam ietaupīt uz pašiem svētkiem vai varam ietaupīt uz kaut ko citu, lai iegūtu naudu svētkiem.

Ja vēlamies ietaupīt uz pašiem svētkiem, varam darīt vairākas lietas. Protams, ir svarīgi arī tas, kas šie ir par svētkiem un kādas svinības mums ir padomā. Lai vai kā, ir svarīgi saprast ka ne vienmēr bagātīgais svētku galds vai citas lietas ir pats svarīgākais neaizmirstamos svētkos. Tādi svētki kā Ziemassvētki ir lieliska iespēja apvienot visu ģimeni, kas ir svarīgākais, ģimene sapratīs, ka ne visu ir iespējams atļauties. Tāpēc varam rīkot svētkus tā, lai katrs to rīkošanā, vismaz nedaudz, bet piedalās.

Tā sauktais groziņu vakars, parasti, saistās ar kādiem darba pasākumiem, kur katram ir jānes līdzi cienasts kopīgā mielasta veidošanai. Taču arī ģimenes svētkos tā ir lieliska iespēja kā visus iesaistīt un arī ietaupīt. Jau iepriekš apziņojot visus kas ieradīsies un vienojoties, ka būs jāpaņem līdzi kāds cienasts, svētku galds var būt daudz bagātīgāks kā cerēts. Ja viens atnes pīrādziņus, otrs salātiņus, trešais kliņģeri un tā tālāk, no jums vairs īpaši nekas galdam nav nepieciešams. Turklāt, tas nav negodīgi, tas ir gluži saprotami, jūs rīkojat šos svētkus, bet ir nepieciešama palīdzība, lai visiem būtu pēc iespējas patīkamāki svētki. Paralēli tam, varat sekot līdzi izpārdošanām un veikalu akcijām, īpaši svētku laikā, parasti, ir lielas atlaides un tās noteikti ir jāizmanto.

Cits veids kā ietaupīt naudu svētkos ir uz dāvanu rēķina. Parasti, svētkos tiek dotas dāvanas, īpaši bērniem. Protams, varam pirkt lētākas mantas, bet ir arī citi varianti. Internetā ir iespējams rast ļoti, ļoti daudz dažādu ideju par dāvanām kuras varam paši izveidot. Pieejot dāvanu došanai radoši, varam radīt atmiņā ilgi paliekošus svētkus gan sev gan citiem. Saistībā ar dāvanām ir jāpiemin arī ietinamais papīrs, tas ir ļoti svarīgs, īpaši bērniem patīk to noplēst, lai redzētu kas tur iekšā. Tā vietā, lai pirktu šos papīrus, varat ietīt dāvanas kādu žurnālu vai avīžu lapās. Protams, ne jau vienkāršās lapās, izvēlieties kādas anekdošu, komiksu vai skaistu attēlu lapas. Varat arī izdomāt kādus interesantus, citus veidus kā dāvanas iesaiņot.

Lai ietaupītu svētkos, ļoti daudz nosaka mūsu izdoma un fantāzija. Ātrais kredīts var tikts un var netikts ņemts, jo jau šie piemēri parāda, ka bez kredītu var iztikt bez problēmām! Ja mums nav naudas bagātīgam svētku galdam, varam izdomāt interesantas aktivitātes, lai nevienam īpaši negribētos pie galda sēdēt. Arī šādi aizpildot laiku, varam radīt neaizmirstamus svētkus. Svētku dekorācijas? Tās varam izgatavot paši, turklāt varam tās radīt daudz interesantākas kā veikalos nopērkamās. Protams, pašiem nāksies pastrādāt, bet varam iesaistīt bērnus un izklaidēties, paralēli, radot viedus kā ietaupīt. Svētki ir lielisks notikums, tāpēc neļausim naudai tos sabojāt, neļausimies stresam par izdevumiem, jo ir daudz ko varam darīt, lai svētkus radītu no nekā un tie būs tiešām neaizmirstami.

Līgo diena un Jāņu diena (vasaras saulgrieži)

Līgo diena un Jāņu diena tiek svinēta 23. un 24. jūnijā. Kopā šos svētkus visbiežāk dēvē par Jāņiem, Līgo, kā arī vasaras saulgriežiem. Šajā gada laikā ir visīsākā nakts un visgarākā diena (lai gan īstie saulgrieži notiek no 19. līdz 25. jūnijam. Šajās valsts brīvdienās visi latvieši šeit un ārzemēs svin, dzerot alu, lecot pāri ugunskuram, ēdot sierus un visādi citādi niekojoties, līdz pienāk rīts. Meitenes šajā laikā pin vainagus no pļavas puķēm, savukārt puiši liek galvā ozola lapu vainagus. Šos svētkus visvairāk svin Ziemeļeiropā - Baltijas valstīs, Skandināvijā un Somijā. Jāņu svinēšana ir ļoti sena un saistās ar auglības rituāliem.

Pēc gadsimtiem, kuros “pielūdzam svešu Dievu”, Jāņi ir palikuši par vienīgajiem svētkiem, kuros latvieši nekaunīgi nododas savām pagāniskajām izdarībām, tiesa - kristieši smejas pēdējie, jo svētku nosaukums aizgūts no Svētā Jāņa. Tie ir vislatviskākie svētki, kuri mēroga ziņā salīdzināmi ar Baltijas valstīm tik plaši tiek atzīmēti tikai Somijā un Zviedrijā.

Jāņu tradīcijas

• Jāņuzāļu plūkšana - meitenes pļavā lasīja jāņuzāles, ar kurām pušķot mājas un no kurām pīt vainagus. Tāpat māju pušķoja ar bērzu un ozolu zariem.
• Vainagu vīšana - vainagi ir saules simbols, tāpat kā jāņuguns un siera rituļi. Arī tie saistījās ar auglību.
• Dziesmu dziedāšana - līgot nozīmē arī dziedāt dziesmas, un tāpat kā tagad Latvijas Radio, kādreiz tās skandēja jau 2 nedēļas pirms pašiem svētkiem. Parasti šajos svētkos izvelk dziesmu grāmatu, un laiž vaļā visu, ko atceras un neatceras. Aplīgojot jeb apdziedot ar dziesmām var likt lietā visas savas dotības, kamēr vien tevi nepasūta bekot (sēnes šajā laikā neaug). Un, ja alus dzerts pavairāk, var droši teikt “Sieru, sieru, Jāņamāte, alu, alu, Jāņatēvs”, un jūs tāpat sapratīs.
• Papardes zieda meklēšana - kas atrod papardes ziedu, tas atrod laimi, bagātību un gudrību. Mūsdienās, protams, ar papardes ziedu saprot ko pavisam citu, kas arī var nest laimi un varbūt arī bagātību un gudrību, taču kādreiz cilvēki trakojuši ar slotas kātu un devušies mežā meklēt papardes ziedu. Kas svarīgi - tas ticis meklēts vienatnē. Starp citu, par tiem, kas dzimuši martā, nereti saka “Jāņabērns”, jo tad pēc šiem svētkiem pagājuši apaļi deviņi mēneši…

Mūsdienās pie tradīcijām jāpieskaita arī došanās pie dabas - citi dodas pie jūras, citi uz lauku mājām, vēl kāds uz pilsētas svētkiem, un slinkākie uz 18. novembra krastmalu, kurā svētkus rīko Rīgas Dome. Pie retāk ievērotām, bet tomēr visiem zināmām tradīcijām ir t.s. pūdeles kāršana, kad staba galā uzceļ ar darvu pildītu trauku, kuru aizdedzina saulrieta laikā.

Eiropas diena

Ir divas Eiropas dienas - viena ir 5. maijs, kad tiek svinēta Eiropas Padomes (Council of Europe) dibināšana 1949. gadā, savukārt 9. maijā svin dienu, kurā radās ideja izveidot Eiropas Savienības priekšteci, ogļu un tērauda ražošanas apvienību. Tā kā uz šīm divām industrijām tolaik bija balstīta militārā vara, šāda savienība tika veidota ar mērķi vairs nepieļaut 2. Pasaules karam līdzīgus scenārijus Eiropā, izveidojot sava veida savstarpēju atkarību vienai valstij no otras.

To, ka tā būs svinamā diena, noteica Milānā, 1985. gadā. Latvijā Eiropas dienu svin jau 9. gadus, un tā ir atvērto durvju diena daudzās ar ES saistītās iestādēs. Protams, Latvijā šo datumu aizēno Uzvaras dienas svinības, kas Rietumeiropā tiek svinētas 8. maijā, kad tika sperti pirmie soļi Eiropas Savienības kā iestādes un idejiski arī kā vienotas valūtas zonas izveidei.

Interesanti, ka Eiropas vārds ir cēlies no tās pašas valsts, no kuras nāk demokrātija. Grieķu vārds Eiropa (Εὐρώπη) ir cēlies no feniķiešu princeses vārda. Zevs princesi Eiropu nolaupīja , pārvērties par bulli, un aizveda uz Krētu, kurā tā dzemdēja varoņus. Pats vārds nozīmē aptuveni “platace” vai “plaša izskata” nozīmē kā “izskatās plaša”. Tiesa, vārdam piedēvē vairākas izcelsmes, taču lai apzīmētu noteiktas vietas šo vārdu izmanto jau kopš 6. gs. p.m.ē.

Ko dara Eiropas dienā?

Eiropas dienā ES iedzīvotājus izglīto par savienības vēsturi, mērķiem, nākotni, kā arī ES un valsts dalību tajā, iepazīstina ar aktuālajiem jautājumiem, kultūru un valodas dažādību dalībvalstīs, iedzīvotāju iespējām un daudz, daudz ko citu. Piemēram, muzejos un bibliotēkās tiek atklātas izstādes, kurās apmeklētāji var iepazīties ar Eiropas vēsturi, tiek organizēti dažādi ES vēstniecību pasākumi, kino seansi un dažnedažādi kultūras pasākumi. Ar tiem parasti iedzīvotājus iepazīstina pirms šīs dienas tuvošanās.

Piemēram, šogad Eiropas dienu atzīmēja, organizējot dažādas tikšanās ar radošiem cilvēkiem, veidojot izstādes valstu vēstniecībās, organizējot pasākumus bērniem, un tā tālāk. Tiesa, liela daļa šo pasākumu notiek pa dienu, tāpēc darbaļaudīm šī diena paslīd garām, ja vien neiekrīt sestdienā vai svētdienā. Lielāki svētki notiek ES nozīmīgās pilsētās - Briselē, Lisabonā un citur.

Latvijā šo dienu aizēno 9. maija jeb Uzvaras dienas svinības, kuras pārsvarā svin krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji. Latvijas valsts nacisma sagrāves dienu svin 8. maijā, kad to dara arī pārējā Eiropa. Šī datumu atšķirība radusies tādēļ, ka līgums par Vācijas bezierunu kapitulāciju tika noslēgts 23:01 pēc Vācijas laika 1945. gada 8. maijā, kad PSRS jau bija 01:01 naktī.

Taču arī citur 9. maijs sakrīt ar citiem vēsturiskiem datumiem - piemēram, Vācijas uzbrukumu Nīderlandei, Francijai, Luksemburgai un Beļģijai.