Lieta tāda, ka gadsimta sākumā sieviešu (arī vīriešu, bet tiem vismaz bija teikšana) stāvoklis bija gaužām neapskaužams--divciparu darba stundas fabrikās, lielākajā daļā pasaules - nebija balsstiesību (lai cik dīvaini tas nebūtu, balsstiesības sievietēm pirmoreiz parādījās 1893. gadā Jaunzēlandē). 8. martā sieviešu dienu sāka svinēt 1914. gadā, kad tā iekrita svētdienā--iespējams, ka datums meklējams tieši tur, lai gan nav iespējams izsekot visiem mītiem, uzslāņojumiem un informācijas pārbagātībai, kas pa šo gadsimtu savilkusies ap 8. marta svinēšanu. Un varbūt to nemaz nav vērts darīt, jo mēs tāpat zinām, par ko tad ir sieviešu diena, un kādas puķes tajā dāvināt.
Turpretim Sieviešu dienas nozīmi pasaulē nevajag novērtēt par zemu--sieviešu tiesības un attīstītajā pasaulē arī vienlīdzība vēl joprojām ir sāpīgs temats. Arābu valstīs sievietēm nav daudzu tiesību, kuras Eiropā uzskata par pašsaprotamām, savukārt citās kultūrās, piemēram, Japānā un Ķīnā sievietēm tradicionāli ir iedalīta otršķirīga vieta, un cīņa par vienlīdzību, beigu beigās, nav jau apsīkusi arī pie mums, kur sievietes vēl joprojām nepelna tik daudz, cik vīrieši, lai gan pašlaik tendences iet uz to, ka kļūst arvien mazāk izglītotu vīriešu, un līdz ar to sievietes, lai gan neieņem vadošus amatus, pasaulē daudzās jomās jau sāk pārspēt vīriešus.
Sieviešu diena Latvijā
Latvijā Sieviešu diena kļuva īsteni svarīga tikai Padomju okupācijas gados, kad šie svētki, faktiski vienīgie svētki, kas nebija politizēti sociālistiskā režīma laikā, bija oficiāla brīvdiena (sākot ar 1966. gadu). Atjaunotajā Latvijā Sieviešu diena vairs nebija oficiāli svētki, turklāt līdz pat 2008. gadam 8. marts nemaz nebija ierakstīts kalendārā kā ar kaut ko īpaša diena. Tas, protams, nav tādēļ, ka latvieši būtu sieviešu nīdēji--pie mums dzimumu līdztiesība nemaz nav tik švaka--bet gan tādēļ, ka svētki neizbēgami saistījās ar sociālistisko režīmu. Tagad Sieviešu dienā apdāvina kolēģes, mammas (kurām paredzēta Māmiņdiena), kā arī sieviešu dzimuma otrās pusītes (kuras viena otru apdāvina 14. februārī).Kā svinēt Sieviešu dienu?
Par to domas dalās, taču lielākā daļa vīriešu Sieviešu dienu pavada kopā ar savām mīļajām. Ja jums tādas vēl nav, pēdējais laiks pie tādas tikt--dzīve ir pārāk īsa, lai to nodzīvotu viens. Lai gan stereotipiski tajā dāvina sarkanas tulpes vai neļķes (un nepāra skaitli, nepāra skaitli!), sievietes, ko vēlaties iepriecināt, vairāk jūsmos par savām mīļākajām puķēm, taču varat arī viņas pārsteigt. Bez šī laba ideja ir maltīte labā, labā restorānā, palīdzība mājas solī un citi pārsteigumi, ko jūs varat izdomāt labāk, nekā var ieteikt svešinieks internetā. Savukārt sieviešu kolektīvs var nosvinēt ar kūku un mierīgu stundiņu darbā, no tā nevienam sliktāk nepaliks.Protams, daudzi arī uzskata--nav jēgas svinēt tādu Sieviešu dienu, jo par savām mīļajām ir jādomā visu gadu, taču tieši starptautiskā šķautne šajos svētkos ir vissvarīgākā--aizdomājoties, ka citur daiļā dzimuma pārstāves patiešām nav tik augstu novērtētas, mēs varam, ja ne rīkoties, tad vismaz ar empātiju nolūkoties uz citu kultūru sievietēm, un no tā jau vairs nav tālu, lai raudzītos arī uz citu minoritāšu pārstāvjiem un pārstāvēm ar cieņu un sapratni.
