Līgo diena un Jāņu diena (vasaras saulgrieži)

Līgo diena un Jāņu diena tiek svinēta 23. un 24. jūnijā. Kopā šos svētkus visbiežāk dēvē par Jāņiem, Līgo, kā arī vasaras saulgriežiem. Šajā gada laikā ir visīsākā nakts un visgarākā diena (lai gan īstie saulgrieži notiek no 19. līdz 25. jūnijam. Šajās valsts brīvdienās visi latvieši šeit un ārzemēs svin, dzerot alu, lecot pāri ugunskuram, ēdot sierus un visādi citādi niekojoties, līdz pienāk rīts. Meitenes šajā laikā pin vainagus no pļavas puķēm, savukārt puiši liek galvā ozola lapu vainagus. Šos svētkus visvairāk svin Ziemeļeiropā - Baltijas valstīs, Skandināvijā un Somijā. Jāņu svinēšana ir ļoti sena un saistās ar auglības rituāliem.

Pēc gadsimtiem, kuros “pielūdzam svešu Dievu”, Jāņi ir palikuši par vienīgajiem svētkiem, kuros latvieši nekaunīgi nododas savām pagāniskajām izdarībām, tiesa - kristieši smejas pēdējie, jo svētku nosaukums aizgūts no Svētā Jāņa. Tie ir vislatviskākie svētki, kuri mēroga ziņā salīdzināmi ar Baltijas valstīm tik plaši tiek atzīmēti tikai Somijā un Zviedrijā.

Jāņu tradīcijas

• Jāņuzāļu plūkšana - meitenes pļavā lasīja jāņuzāles, ar kurām pušķot mājas un no kurām pīt vainagus. Tāpat māju pušķoja ar bērzu un ozolu zariem.
• Vainagu vīšana - vainagi ir saules simbols, tāpat kā jāņuguns un siera rituļi. Arī tie saistījās ar auglību.
• Dziesmu dziedāšana - līgot nozīmē arī dziedāt dziesmas, un tāpat kā tagad Latvijas Radio, kādreiz tās skandēja jau 2 nedēļas pirms pašiem svētkiem. Parasti šajos svētkos izvelk dziesmu grāmatu, un laiž vaļā visu, ko atceras un neatceras. Aplīgojot jeb apdziedot ar dziesmām var likt lietā visas savas dotības, kamēr vien tevi nepasūta bekot (sēnes šajā laikā neaug). Un, ja alus dzerts pavairāk, var droši teikt “Sieru, sieru, Jāņamāte, alu, alu, Jāņatēvs”, un jūs tāpat sapratīs.
• Papardes zieda meklēšana - kas atrod papardes ziedu, tas atrod laimi, bagātību un gudrību. Mūsdienās, protams, ar papardes ziedu saprot ko pavisam citu, kas arī var nest laimi un varbūt arī bagātību un gudrību, taču kādreiz cilvēki trakojuši ar slotas kātu un devušies mežā meklēt papardes ziedu. Kas svarīgi - tas ticis meklēts vienatnē. Starp citu, par tiem, kas dzimuši martā, nereti saka “Jāņabērns”, jo tad pēc šiem svētkiem pagājuši apaļi deviņi mēneši…

Mūsdienās pie tradīcijām jāpieskaita arī došanās pie dabas - citi dodas pie jūras, citi uz lauku mājām, vēl kāds uz pilsētas svētkiem, un slinkākie uz 18. novembra krastmalu, kurā svētkus rīko Rīgas Dome. Pie retāk ievērotām, bet tomēr visiem zināmām tradīcijām ir t.s. pūdeles kāršana, kad staba galā uzceļ ar darvu pildītu trauku, kuru aizdedzina saulrieta laikā.

Eiropas diena

Ir divas Eiropas dienas - viena ir 5. maijs, kad tiek svinēta Eiropas Padomes (Council of Europe) dibināšana 1949. gadā, savukārt 9. maijā svin dienu, kurā radās ideja izveidot Eiropas Savienības priekšteci, ogļu un tērauda ražošanas apvienību. Tā kā uz šīm divām industrijām tolaik bija balstīta militārā vara, šāda savienība tika veidota ar mērķi vairs nepieļaut 2. Pasaules karam līdzīgus scenārijus Eiropā, izveidojot sava veida savstarpēju atkarību vienai valstij no otras.

To, ka tā būs svinamā diena, noteica Milānā, 1985. gadā. Latvijā Eiropas dienu svin jau 9. gadus, un tā ir atvērto durvju diena daudzās ar ES saistītās iestādēs. Protams, Latvijā šo datumu aizēno Uzvaras dienas svinības, kas Rietumeiropā tiek svinētas 8. maijā, kad tika sperti pirmie soļi Eiropas Savienības kā iestādes un idejiski arī kā vienotas valūtas zonas izveidei.

Interesanti, ka Eiropas vārds ir cēlies no tās pašas valsts, no kuras nāk demokrātija. Grieķu vārds Eiropa (Εὐρώπη) ir cēlies no feniķiešu princeses vārda. Zevs princesi Eiropu nolaupīja , pārvērties par bulli, un aizveda uz Krētu, kurā tā dzemdēja varoņus. Pats vārds nozīmē aptuveni “platace” vai “plaša izskata” nozīmē kā “izskatās plaša”. Tiesa, vārdam piedēvē vairākas izcelsmes, taču lai apzīmētu noteiktas vietas šo vārdu izmanto jau kopš 6. gs. p.m.ē.

Ko dara Eiropas dienā?

Eiropas dienā ES iedzīvotājus izglīto par savienības vēsturi, mērķiem, nākotni, kā arī ES un valsts dalību tajā, iepazīstina ar aktuālajiem jautājumiem, kultūru un valodas dažādību dalībvalstīs, iedzīvotāju iespējām un daudz, daudz ko citu. Piemēram, muzejos un bibliotēkās tiek atklātas izstādes, kurās apmeklētāji var iepazīties ar Eiropas vēsturi, tiek organizēti dažādi ES vēstniecību pasākumi, kino seansi un dažnedažādi kultūras pasākumi. Ar tiem parasti iedzīvotājus iepazīstina pirms šīs dienas tuvošanās.

Piemēram, šogad Eiropas dienu atzīmēja, organizējot dažādas tikšanās ar radošiem cilvēkiem, veidojot izstādes valstu vēstniecībās, organizējot pasākumus bērniem, un tā tālāk. Tiesa, liela daļa šo pasākumu notiek pa dienu, tāpēc darbaļaudīm šī diena paslīd garām, ja vien neiekrīt sestdienā vai svētdienā. Lielāki svētki notiek ES nozīmīgās pilsētās - Briselē, Lisabonā un citur.

Latvijā šo dienu aizēno 9. maija jeb Uzvaras dienas svinības, kuras pārsvarā svin krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji. Latvijas valsts nacisma sagrāves dienu svin 8. maijā, kad to dara arī pārējā Eiropa. Šī datumu atšķirība radusies tādēļ, ka līgums par Vācijas bezierunu kapitulāciju tika noslēgts 23:01 pēc Vācijas laika 1945. gada 8. maijā, kad PSRS jau bija 01:01 naktī.

Taču arī citur 9. maijs sakrīt ar citiem vēsturiskiem datumiem - piemēram, Vācijas uzbrukumu Nīderlandei, Francijai, Luksemburgai un Beļģijai.