Jaunais gads

Jaunais gads ir kalendārā gada pāriešana uz jaunu gadskaitli. Lielākajā daļā pasaules Jaunais gads tiek sagaidīts 1. janvārī, un gan Vecgada vakars, gan Jaunā gada diena parasti ir oficiāla brīvdiena, kā tas ir, piemēram, Latvijā. Par spīti tam, ka gandrīz visa pasaule, arī tās daļas, kurās oficiālais kalendārs nav Gregora kalendārs, Jauno gadu sagaida 1. janvārī, tas tiek svinēts arī pēc citiem laika skaitīšanas veidiem. Tāpēc pastāv tādi apzīmējumi kā “ķīniešu Jaunais gads”, “indiešu Jaunais gads” un “ebreju Jaunais gads”, jo šīs kultūras, lai gan lielākoties svin arī Gregora kalendāra Jauno gadu, izvēlas sagaidīt Jauno gadu pēc sava kalendāra sistēmas. Jauno gadu tradicionāli atzīmē, skatoties salūtu, dzerot šampanieti un lejot laimītes.

Jaunais gads laikmetu griežos

Jaunais gads lielāko civilizācijas pastāvēšanas laiku ir ticis atzīmēts citos datumos, nevis 1. janvārī. Lai gan jau seno romiešu kalendārā gada sākums, pēc Plūtarha ziņām, ticis atzīmēts 1. janvārī pēc fascinējošajiem Saturnāliju svētkiem, kopumā katoļticīgās valstis svinēja Jauno gadu, kad pagadās. Proti, lai gan gadus, pēc Jūlija kalendāra ieviešanas 46. gadā pr. Kr., visā Rietumu pasaulē skaitīja vienoti, gada sākums varēja būt, piemēram, 25. marts (labās vēsts diena), 1. septembris vai kāds cits datums. Tikai ap 16. gadsimtu, kad Rietumu pasaule lēnām pārgāja uz Gregora kalendāru (mūsdienu kalendārs ar t.s. “garajiem gadiem”), lēnām ieviesās tradīcija Jauno gadu sagaidīt 1. janvārī.

Arī Rīgai ir sava vēsture, pārejot uz jauno laika skaitīšanu--patiesībā Rīga negribēja pāriet uz jauno, progresīvo Gregora kalendāru, jo tajā laikā pilsētai bija saspīlētas attiecības ar katoļu varu, kas gribēja iedibināt jauno laika skaitīšanu. 1582. gadā tika izdots rīkojums Rīgai pāriet uz jauno laika skaitīšanu, taču luterāņu pārstāvji pilsētā pretojās karaļa varai, un 1584. gadā sākās t.s. “Kalendārie nemieri” (tikko bija noslēdzies karš, un pie varas vēl bija Žečpospoļitas karalis Stefans Batorijs, kuru 1586. gadā nomainīja Sigismunds III). Faktiski nemieri bija ģildes pārstāvju karš pret patriciešiem. Nemieri beidzās, karalim piekāpjoties vairākām naminieku prasībām, un tā Rīga līdz pat 1919. gadam palika pie Gregora kalendāra - tāpat kā pārējā Krievijas impērija. Starp valstīm, kas pēdējās pārgāja uz Gregora kalendāru, jāmin arī Japāna (1873), Grieķija (1924), Turcija (1917) un citas.

Jaunais gads pirmais pienāk Kiribati (tā ir īsta valsts), bet kā pēdējie to sagaida Beikera salas iedzīvotāji ASV (tiesa, sala jau kopš 50. gadiem nav apdzīvota).

Interesantas Jaunā gada svinības pasaulē

Turcijā Jaunajā gadā pieņemts dāvināt un valkāt sarkanu apakšveļu;
Venēcijas Sv. Marka laukumā Jauno gadu sagaida, masveidā skūpstoties (tiesa, jānāk ar savu otro pusīti);

Sibīrijā profesionāli ūdenslīdēji Jaunajā gadā zem Baikāla ezera ledus iestāda egli;
Spānijā Jauno gadu sagaida ar pilnām mutēm! Pēdējās 12 vecā gada sekundēs svinētāji bāž mutē vīnogas (katrā sekundē vidēji pa vienai), laikam lai sagaidītu Jauno gadu ar pārticības pilnu muti;
Itāļi un dienvidāfrikaņi Jaunajā gadā met pa logiem laukā mēbeles, cerēdami uz jaunu sākumu. Varbūt tas nav nekas gluži unikāls, jo arī pie mums notiek pavasara tīrīšanas;

Savukārt Čīlē, Talkas pilsētā Jaunais gads tiek sagaidīts mirušo sabiedrībā, iedzīvotājiem savācoties un godinot senčus vietējā kapsētā. Stāsta, ka tradīcija sākusies pēc tam, kad kāda ģimene izmantojusi visu aizņemtību Jaunajā gadā, lai ar mērķi tikt pie savas ģimenes ielauztos kapos, kuri tad bijuši slēgti.

Nobeigsim, protams, ar Latviju--varbūt to nevar saukt par tradīciju, bet 2004. gada Vecgada vakarā no Liepājas muzeja tika nozagta 17. gadsimta bise. Muzejam, protams, skāde, bet trokšņainā salūta laikā izmantot šādu izdevību--tas tomēr ir smalki nostrādāts.