Pret latviešiem vērstais genocīds PSRS 1937-1938. gads
No 1936. līdz 1938. gadam norisinājās masveida “tīrīšanas” PSRS iekšienē: J. Staļina vadībā valstī tika nogalināti no 700 līdz 1,2 miljoniem cilvēku, vēl vairāk - arestēti - par it kā kontrrevolucionāru darbību. Neņemot vērā cilvēciskās sekas, daļēji tieši šīs tīrīšanas bija atbildīgas par PSRS armijas vājumu Ziemas karā un sekojošajā 2. Pasaules karā, jo tika nogalināts arī daudz spējīgu militārpersonu. Faktiski tā bija milzīga atbrīvošanās no sāncenšiem, kā arī nacionālajām minoritātēm, tādām kā latvieši.
PSRS 1937. gada novembra beigās sākās masveida likvidācija, kas skāra latviešu biedrību darbiniekus, imigrantus, kas bija ieradušies PSRS pēc 1920. gada, kā arī Latvijas pavalstniekus, kas tika turēti aizdomās par spiegošanu. Kopumā ir ziņas par 16 573 cilvēku nošaušanu, savukārt arestēti kopumā tika aptuveni 22 tūkstoši. Starp upuriem minami latviešu kultūras un izglītības biedrības “Prometejs” darbinieki, Valsts teātra “Skatuve” personāls (ieskaitot garderobistes), kā arī daudzi, daudzi citi. Tikai 1988. gada beigās nogalināto arhīviem tika dota pieeja, lai tuvinieki var uzzināt, kur un kad nogalināti viņu radi.
1941. gada izsūtīšanas (nakts no 13. uz 14. jūniju)
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
Šīm dienām, protams, pa virsu ir daudz nacionālo pustoņu, taču jāatcerās, ka pamats šīm zvērībām tomēr ir ideoloģisks vai vismaz saistās ar ļaunu cilvēku mēģinājumiem palikt pie varas: kaut vai tāpēc, ka Staļins pēc tautības bija gruzīns, un ne visi izsūtītie bija latvieši. Protams, viedokļi par to, vai latviešiem vajag tik daudz sēru dienu (visvairāk rāda ar pirkstu uz decembra pirmo svētdienu, kuru neviens īsti neatceras), ir dažādi. Turklāt reti kurš vairs skatās uz kalendārā norādītajām dienām, drīzāk visu uzzina televīzijā vai internetā. Taču ir arī iemesli saglabāt šīs dienas vērtīgā piemiņā. Vērts pastāvēt uz to, ka visas šīs zvērības ir notikušas, jo šajos laikos ar vēstures pārgrozīšanu nodarbojas veselas valstis.