Latvijas zaudējumi Otrajā pasaules karā
Latvija Otrā pasaules kara laikā tika okupēta trīs reizes, karadarbība Latvijas teritorijā norisinājās kopā 10 mēnešus. Tiešā karadarbībā gāja bojā aptuveni 90 tūkstoši karavīru, taču civiliedzīvotāju vidū daudz vairāk devās bēgļu gaitās, tika deportēti uz Krieviju, nosūtīti spaidu darbos uz Vāciju vai nošauti. Pēc kara beigām Latvija bija zaudējusi aptuveni trešdaļu iedzīvotāju, bija izpostīti 90% rūpnīcu, lielāko pilsētu vēsturiskie centri, Rēzekne un Jelgava bija praktiski jāceļ no jauna. Latvija bija viena no retajām valstīm, kas pēc Otrā pasaules kara vairs nepastāvēja.Latvijai Otrais pasaules karš noslēdzās tikai 1991. gadā, kad tika de facto pasludināta valsts neatkarība, un daudzas Latvijas sabiedrības problēmas var tikt uzskatītas par tiešām Otrā pasaules kara sekām - gan ekonomiski, gan kulturāli Latvija spējusi patstāvīgi attīstīties tikai 25 gadus kopš neatkarības atjaunošanas. Jāmin arī izmainītais etniskais sastāvs, tajā skaitā vācbaltiešu izceļošana un krievu imigrantu apmešanās uz dzīvi Latvijā.
Ko darīt 8. maijā?
Lai gan ne katram ir radi, kas gājuši bojā Otrajā pasaules karā, šajā datumā tomēr vērts piedalīties piemiņas un atceres pasākumos. Tīri personīgi - vērts atcerēties savu vēsturi un to, ka jāpastāv uz savu taisnību un vēstures izpratnia laikā, kad citiem ir izdevīgi pretoties godīgas, argumentētas, caurspīdīgas vēstures izpratnei un nodarboties ar faktu viltošanu. Latvijā Otrais pasaules karš nesa skumjas un asinis, caur kurām tomēr dzīvojam vēl šobaltdien.Protams, jāpiemin arī Uzvaras diena, kuras svinības 9. maijā mēdz aizēnot 8. maija sēru dienu. Lai gan katru gadu tas tiek padarīts par politisku pasākumu, un opozīcijas partijas mēģina pavairot politisko kapitālu, ir, maigi izsakoties, grūti uzskatīt to par pretvalstisku dienu, jo objektīvi ir grūti iztēloties, ka, svinot Otrā pasaules kara beigas, kāds gribētu svinēt Latvijas valsts krišanu okupācijā. Angļu žurnālists Maiks Koljērs, kuram kā ārzemniekam pret šo parādību tomēr ir vēsāks skatapunkts, kādā savā rakstā saka: “Ja Latvija ir gatava paciest - paciest, nevis atbalstīt - šādus pasākumus, tai ir tiesības saukties par vairākuma demokrātiju, kas ir pietiekami nobriedusi, lai tiktu galā pati ar savas vēstures sekām.”
