otrdiena, 2016. gada 7. jūnijs

Eiropas diena

Ir divas Eiropas dienas - viena ir 5. maijs, kad tiek svinēta Eiropas Padomes (Council of Europe) dibināšana 1949. gadā, savukārt 9. maijā svin dienu, kurā radās ideja izveidot Eiropas Savienības priekšteci, ogļu un tērauda ražošanas apvienību. Tā kā uz šīm divām industrijām tolaik bija balstīta militārā vara, šāda savienība tika veidota ar mērķi vairs nepieļaut 2. Pasaules karam līdzīgus scenārijus Eiropā, izveidojot sava veida savstarpēju atkarību vienai valstij no otras.

To, ka tā būs svinamā diena, noteica Milānā, 1985. gadā. Latvijā Eiropas dienu svin jau 9. gadus, un tā ir atvērto durvju diena daudzās ar ES saistītās iestādēs. Protams, Latvijā šo datumu aizēno Uzvaras dienas svinības, kas Rietumeiropā tiek svinētas 8. maijā, kad tika sperti pirmie soļi Eiropas Savienības kā iestādes un idejiski arī kā vienotas valūtas zonas izveidei.

Interesanti, ka Eiropas vārds ir cēlies no tās pašas valsts, no kuras nāk demokrātija. Grieķu vārds Eiropa (Εὐρώπη) ir cēlies no feniķiešu princeses vārda. Zevs princesi Eiropu nolaupīja , pārvērties par bulli, un aizveda uz Krētu, kurā tā dzemdēja varoņus. Pats vārds nozīmē aptuveni “platace” vai “plaša izskata” nozīmē kā “izskatās plaša”. Tiesa, vārdam piedēvē vairākas izcelsmes, taču lai apzīmētu noteiktas vietas šo vārdu izmanto jau kopš 6. gs. p.m.ē.

Ko dara Eiropas dienā?

Eiropas dienā ES iedzīvotājus izglīto par savienības vēsturi, mērķiem, nākotni, kā arī ES un valsts dalību tajā, iepazīstina ar aktuālajiem jautājumiem, kultūru un valodas dažādību dalībvalstīs, iedzīvotāju iespējām un daudz, daudz ko citu. Piemēram, muzejos un bibliotēkās tiek atklātas izstādes, kurās apmeklētāji var iepazīties ar Eiropas vēsturi, tiek organizēti dažādi ES vēstniecību pasākumi, kino seansi un dažnedažādi kultūras pasākumi. Ar tiem parasti iedzīvotājus iepazīstina pirms šīs dienas tuvošanās.

Piemēram, šogad Eiropas dienu atzīmēja, organizējot dažādas tikšanās ar radošiem cilvēkiem, veidojot izstādes valstu vēstniecībās, organizējot pasākumus bērniem, un tā tālāk. Tiesa, liela daļa šo pasākumu notiek pa dienu, tāpēc darbaļaudīm šī diena paslīd garām, ja vien neiekrīt sestdienā vai svētdienā. Lielāki svētki notiek ES nozīmīgās pilsētās - Briselē, Lisabonā un citur.

Latvijā šo dienu aizēno 9. maija jeb Uzvaras dienas svinības, kuras pārsvarā svin krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji. Latvijas valsts nacisma sagrāves dienu svin 8. maijā, kad to dara arī pārējā Eiropa. Šī datumu atšķirība radusies tādēļ, ka līgums par Vācijas bezierunu kapitulāciju tika noslēgts 23:01 pēc Vācijas laika 1945. gada 8. maijā, kad PSRS jau bija 01:01 naktī.

Taču arī citur 9. maijs sakrīt ar citiem vēsturiskiem datumiem - piemēram, Vācijas uzbrukumu Nīderlandei, Francijai, Luksemburgai un Beļģijai.